Vēsture
19. gadsimtā daudzas valstis, piemēram, ASV un Eiropa, pakāpeniski attīstoties kapitālismam nonāca imperiālisma stadijā, lai stimulētu ekonomikas strauju attīstību, iegūtu vairāk virsvērtības, lai saglabātu augsto kapitālismu. - ātruma mašīnas, ņemiet kapitālistus, palielinot darba laiku un darba intensitāti, lai nežēlīgi ekspluatētu strādniekus.
Amerikas Savienotajās Valstīs strādnieki strādā 14 līdz 16 stundas dienā, daži pat 18 stundas, par ļoti zemām algām. Kāds Masačūsetsas apavu rūpnīcas pārraugs reiz teica: "Paņemiet spēcīgu, darbspējīgu astoņpadsmit gadus vecu puisi, strādājiet pie jebkuras no šeit esošajām iekārtām, un es varu padarīt viņa matus sirmus divdesmit divu gadu vecumā." Smagā šķiru apspiešana izraisīja lielas dusmas proletāriešu vidū. Viņi zināja, ka vienīgais veids, kā iegūt izdzīvošanas apstākļus, ir apvienoties un cīnīties pret kapitālistiem ar streika kustību. Strādnieku streika nosacījums ir pieprasīt astoņu stundu darba dienu.
1866. gadā Pirmā starptautiskā Ženēvas konference izvirzīja astoņu stundu darba dienas saukli.[4]
1877. gadā sākās pirmais nacionālais streiks Amerikas vēsturē. Strādnieku šķira devās ielās, lai demonstrētu, un ierosināja valdībai uzlabot darba un dzīves apstākļus, pieprasot saīsināt darba laiku un ieviest astoņu stundu darba dienas sistēmu. Drīz pēc streika rindas pieaug, arodbiedrību biedru skaits pieauga, strādnieki visur ir pievienojušies streika kustībai.
Spēcīgā strādnieku kustības spiediena ietekmē ASV Kongress bija spiests pieņemt astoņu stundu darba dienas likumu. Tomēr daži kapitālisti šim likumam nepievērsa uzmanību. Tas bija tikai papīrs, un strādnieki joprojām dzīvoja nelaimē un cieta no kapitālistiem. Paguruši, strādnieki nolēma virzīt cīņu par tiesībām uz dzīvību jaunā kulminācijā un gatavojās rīkot lielāku streiku.
1884. gada oktobrī ASV un Kanādas astoņas starptautiskās un nacionālās strādnieku grupas sarīkoja mītiņu Čikāgā, ASV, nolēma 1886. gada 1. maijā rīkot vispārēju streiku, liekot kapitālistiem ieviest astoņu stundu darba dienas sistēmu. Beidzot pienāca diena. 1886. gada 1. maijā 350 tūkstoši strādnieku slēgtie vairāk nekā 20 tūkstoši uzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs izgāja ielās, sarīkoja milzīgu demonstrāciju, visādas ādas krāsas, katra darba veida strādnieki veica vispārēju streiku. kopā. Čikāgā vien ielās izgāja 45,000 strādnieki. Rezultātā ASV lielākās rūpniecības nozares tika paralizētas, vilcieni bija sasaluši, veikali klusēja, noliktavas tika slēgtas un aizzīmogotas.
Apmēram 350000 cilvēki piedalījās masveida streikā un demonstrācijā Čikāgā, pieprasot uzlabot darba apstākļus un ieviest astoņu stundu darba dienu. 1886. gada 3. maijā Čikāgas valdība nosūtīja policiju apspiest, nošāva un nogalināja divus cilvēkus, un situācija paplašinājās. 4. maijā streikojošie strādnieki rīkoja protesta akciju Haymarket laukumā. Tā kā neidentificēti cilvēki policistus apmētāja ar bumbām, policija atklāja uguni, secīgi gāja bojā četri strādnieki un septiņi policisti. To sauca par Haymarket Riot vai The Haymarket Massacre. Turpmākajā spriedumā astoņiem anarhistiem tika izvirzītas apsūdzības slepkavībā, četri tika pakārti, un viens cietumā izdarīja pašnāvību.
Lai pieminētu šo lielo strādnieku kustību un tai sekojošo protesta sodu, visā pasaulē notika strādnieku protesti. Šīs aktivitātes kļuva par Starptautiskās Darba dienas priekšteci.
1889. gada jūlijā Engelsa organizācija rīkoja otro starptautisko dibināšanas konferenci, kas paziņoja, ka ikgadējais 1. maijs tiek atzīts par Starptautisko darba dienu.
Pēc rūgtas un asiņainas cīņas beidzot tika izcīnīta uzvara. Pieminot strādnieku kustību, 1889. gada 14. jūlijā Parīzē, Francijā, tika atklāts nacionālmarksistu sasauktais sociālistu kongress. Par kopsapulci pārstāvji vienojās: 1. maijs kā starptautiskā proletariāta kopējie svētki. Lēmums saņēma tūlītēju pozitīvu atbildi no darbiniekiem visā pasaulē. 1890. gada 1. maijā strādnieku šķira Eiropā un ASV uzņēmās vadību, izejot ielās, sarīkojot grandiozu demonstrāciju un asambleju, lai cīnītos par likumīgajām tiesībām un interesēm. Kopš tā laika katru reizi šajā dienā pasaules strādnieki pulcējas, parādīs, svinēs un valsts svētkus.
